Nav konkrētas informācijas, no kurienes nāk šī ieraža. Informācija ir dažāda, citi uzskata, ka tas nāk no tiem laikiem, kad cilvēki miršanai gatavojās jau laicīgi un iegādājas zārku vēl dzīvi būdami. Zārku jau nenovietoja pagalma vidū vai redzamā vietā. Zārku parasti novietoja mājas bēniņos un lai tas būtu “no acīm prom”, apsedza ar tautisku segu. Tā arī radās teiciens “zārka sega”.
Citi uzskata, ka zārka sega jeb seģenīte nāk no folkloras. Latviešu tautas dziesmās, dzejoļos bieži tika pieminēta miršana, apbedīšana un ar to saistītie procesi. Kā jau tautas dziesmās pieņemts, viss tikai it kā “caur puķēm” teikts. Lūk, pāris piemēru no tā, kur tiek pieminēta zārka sega – seģenīte
Mūža vakars krēslas spārniem Tumsu auž un zvaigznes dedz. Un pār gadiem aizgājušiem Lielais miers nu sagšu sedz. (Z. Purvs)
Sedziet siltu seģenīti,
Apkārt balta , vēsa smilts,
Lai jūs tālā nebūtībā
Pavada vēl skatiens silts
Saņem, labā zemes māte,
Vienu sirmu māmulīti,
Apsedz viņu silti, silti Savām smilšu villainēm.
Daudz darbiņi padarīti,
Daudz solīši iztecēti:
Lai nu mīļā zemes māte.
Pārklāj savu seģenīti.
Par tavu labo sirdi un darbīgo mūžuZemes māte nu villaini sedz
(N.Dzirkale)
Vai konkrēti jums būtu jāklāj zārka sega vai nē, tas jums katram jāzina pašam. Ja ir iekšēja sajūta, ka tā aizgājējam būs siltāk un patīkamāk, tad noteikti jā. Vai arī, ja jūsu dzimtā ir pieņemts segt zārku ar seģeni, tad, lai turpinātu šo latvisko tradīcija, mēs jums ieteiktu to darīt.